Filozofijas forums ~ Aplūkot tematu

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Vai vienaldzība nav egoisma augstākā izpausme? Bet ja cilvēkam kļūst vienaldzīgs pilnīgi viss - tikai eksistence?
Vienaldzība - tukšums.
Tukšumā nav formas vai laika. Bet tas nav nekas. Tajā var eksistēt.

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Traks var palikt.
Kā tas ir domāts? Tas ir uzskatāms tā ka ja esi traks tu vari turpināt tāds būt vai pēkšņi tādam kļūt.

Man vienaldzība saistās ar sapņu zudumu, padošanos, atteikšanos no ideāliem, cerības nepielaišanu. Man gan šķiet, ka tas ir tāds starpstāvoklis, aizsardzības reakcija, pirms celties un turpināt vai sākt no jauna.
Bet, protams, to var uzturēt, pieņemt kā pozu, kā masku. Tad tas man mazāk saistās ar egoismu, vairāk ar muļķību, jo tā ir sevis ierobežošana, apzagšana.

Ja vienaldzība nozīmē vienaldzību pret apkārtējo pasauli, tad tā neapšaubāmi ir absolūta egoisma izpausme - jo bez egoisma nekā cita vienkārši nav.

Tikai caur vienaldzību var redzēt nesakropļotu pasauli - kā skatītājs no malas. Tomēr absolūta vienaldzība ir retums.

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Vai vienaldzība izpaužas kā jūtu apspiešana vai jūtu neesamība?
Neieinteresētības izrādīšana. Izrādīšana? Pašapmāns- mantra.

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Bet ja vienaldzība caurstrāvo visu! Pazūd mērķi uz ko tiekties un kādēļ tiekties. Tad arī zūd interese par apkārtējās vides pētīšanu un izziņu. Tikai jaapmierina pamatvajadzība - ēst, gulēt, runāt, jo ir tomēr kaut kā jāsazinās un ikdiena ko dara ta pat vien.
Filozofijas praktiskā ievirze? Jā kāds man to varētu pateikt! Līdz šim es esmu nonācis ka viss ir diezgan bezjēdzīgi. Un cilvēku rīcība ir vienkārši muļķīga. Kāda jēga ir pētīt vides mijiedarbību un izprast tās būtību, ja tā nepārtraukti mainās? Ja vienīgi apmierināt savu nevaldāmo ziņkāri un ķerties pie kādas citas izpētes.
Un ja tomēr izpēta tagadējo laika struktūru, tad ko ar to iesākt?
Un ja izpēta gan iespējamo notikumu virzību un tagadējo situāciju, tad rodas sarūktinājums par savu slikto dzīves stāvokli, kādā esi patlaban. Ka viss vēja būt labāk un var būt labāk. Bet pagaidām cilvēki to nosauc par utopiju un viss. Cilvēkam ir tieksme tiekties pēc idiāliem un tas to arī citreiz dara, bet lielākajai daļai tas apraujas pasakot "Tie ir tikai ideāli un ti ir nesasniedzami! " un virzība apstājas. Var pastāvēt utopija ja vien uz to tiektos, bet to nostāda kā nesasniedzamu un nemaz nevirzās.
Varbūt filozofija ir māksla atrast šo lielo ieganstu kādēļ samierināties ar šo dzīvi, pasauli?
Meklēt atbildi uz jautājumu - kādēļ?

Domubiedrs Pievienojies: 19.03.2005 Ziņas: 79

Ko iesākt ar vienaldzību? - Ļauties tai. Īsta vienaldzība nemētājas riņķī. Gribētos pat teikt, ka bieži visai garš (intelektuāls) ceļš uz to ejams.

Protams var izšķirt dažādus vienaldzību ''veidus'', kur var minēt fizioloģisko faktoru - smagas depresijas izraisīta vienaldzība (kas nav gluži paša spēkiem sasniegts miera, neieinteresētības stāvoklis). Ja runa ir par nožēlu pret apkārtējās vides nepilnībām, pārdomām par visa esošā mainīgumu, kas noved pie secinājuma par iesaistīšanās absolūtu bezjēdzīgumu, tas vairāk līdzinās depresīvam noskaņojumam, kas neparedz vienaldzību, jo ir taču saglabājusies vēlme kritizēt.

Kaut kādā ziņā patiesa vienaldzība ir labākais, ko var novēlēt katram kā indivīdam, ne-sabiedrīabs loceklim.

Kur ir spēle?
Varbūt vien-aldzīgs ir tāds, kuram ir ne tikai viena alga, bet arī viena milzīga alka?

Domubiedrs Pievienojies: 19.03.2005 Ziņas: 79

Jā.
Vienaldzība ir balzams nogurušam prātam. Kad meklējumi galā, kad atrastais nav gaidītais. Vienaldzbīa ir lielāka par visiem lielajiem, savā ziņā tā vispār atceļ ideju par tiekšanos uz jelkādu mērķi. Daža laba (vienaldzība) nes sev līdzi arī Mieru. Ja paveicas.

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Abpusēja vienaldzība?
Vai tā varētu mijiedarbība? Perfekta sadzīvošana?

Vecajais Pievienojies: 23.03.2005 Ziņas: 907 Interešu loks: ES un ap mani.

Vai nav tā, ka vienaldzība nozīmē intereses trūkumu jeb savādāk motivācijas trūkumu ?
Jo redziet jebkurai aktīvai darbībai, jeb savādāk enerģijas tēriņam tai, ir vajadzīgs signāls jeb motivācija. Tāpēc iespējams diez vai ir iespējams runāt par vienaldzību, nekonkretizējot to tātad vienaldszība pret ko utt. Vienaldzība vispār varētu nozīmēt psiholoģisku komas stāvokli.

Administrators Pievienojies: 24.03.2005 Ziņas: 499

Vienaldzība-tukšums-nirvana-koma?

Viesis

"Vai vienaldzība izpaužas kā jūtu apspiešana vai jūtu neesamība?"

domājams, ka vienalga ir tad, ja nav, ko "apspiest", jo IR vienalga. pārējias viss ir izlikšanās (bet cilvēkiem jau patīk izlikties..) Twisted Evil

Izslēgts Pievienojies: 06.08.2005 Ziņas: 177

Vienaldziba norada tikai attieksmi, teiksim pret kaut ko. Par egoisma izpausmi to nevaretu saukt ... ir tacu anestazija ...
Egoisms attiecinams uz Ego, uz presonisko ...
Varetu turpinat bet iestajas baigais Ego, ta luk!

Vienkārši cilvēks Pievienojies: 01.12.2006 Ziņas: 10

Vienaldzība var būt arī jēgas trūkums. No manā rīcībā esošās informācijas spriežu, ka jēga objektīvi neeksistē. Jēgas ir tik, cik katrs pats sev sarūpē. Es runāju par iekšējo vienaldzību, kas mēdz būt visaptveroša, nevis par intereses trūkumu par vienu vai otru lietu utml. .
Un vēl ir vienaldzība, kas rodas pārstrādājoties.

Nakts.Laternu dzeltenās omletes gulēja peļķēs. Lietus. .... . "Pasaule ies bojā vienaldzības dēļ." (Munjē)

Vecajais Pievienojies: 20.07.2005 Ziņas: 2029

Arī iekšējo vienaldzību "katrs pats sev sarūpē".
Un vienaldzību, kas rodas no pārstrādāšanās arī. Nevis daudz strādājot, bet radot savā apziņā attiecīgu attieksmi brīdī, kad daudz jāstrādā.
Vienaldzību taču var kontrolēt ( vismaz mēģināt ) Exclamation

Ir tāds no antīkās pasaules nācis jēdziens jēdziens - "ataraksija".Katram filozofam to vajadzētu zināt tāpat, kā krietnam kristietim vajadzētu zināt tēvreizi, jo lieta grozās gan ap viena, gan otra dvēseles augstākā iespējamā stāvokļa sasniegšanu atbilstoši katra izpratnei par lietu kārtību pasaulē:
*
" Ataraksija (grčki: ataraxia, od prefiksa "a-" i tarasein, uznemiravati) je starogrčka riječ koja znači: duševni mir, osjećaj smirenosti, neuznemirenosti. ... . Ataraksija je kod helenističkih filozofa različitih smjerova trajno stanje potpune duševne smirenosti, ravnodušnosti, nepodložnosti uzbuđenjima. Stoici također koriste riječ apatija; to međutim nije apatija u današnjem smislu riječi. Mudrac, koji je postigao stanje ataraksije, nije nezainteresiran, tup, bezvoljan. Iako uvijek čuva svoj unutarnji mir, on može biti aktivan i uživati u životu. (To je slično koncepciji wu-wei, "aktivnog nedjelovanja", u kineskom taoizmu.)" Nu, ko? Krasota!? Vai ne?

Vecajais Pievienojies: 23.03.2005 Ziņas: 907 Interešu loks: ES un ap mani.

Svešvārdu vārdnīca
- Izcelsme - sengrieķu ataraxia.
- Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.

Meiģināšu apgalvot ka tas(ataraksija) ir kas pilnīgi cits kā vienaldzība. Pilnīgs dvēseles miers caur izziņu un pārvarēšanu paredz motivācij izzināt un pārvarēt, par kuru nevarēs runāt vienaldzības gadījumā. Rolling Eyes

Kad jārunā par prātam grūti aptveramām lietām, dažkārt tiek izmantotas līdzības. Lai aprakstītu un sniegtu kādu izpratni par "ataraksiju", tika izmantota līdzība ar cūku. Šis dzīvnieciņš arī antīkajā pasaulē tika uzskatīts, ja nu ne par nešķīstu, tad par visumā amorālu un ar intelektu neapgrūtinātu būtni. Atceros vienu līdzību: kuģis ir nokļuvis vētrā un teju teju tas ies pa burbuli. Visi kuģenieki satraukti, izmisuši un paniski skraidelē pa klāju šurpu turpu, bet cūciņa mierīgi loka sev iekšā no savas silītes... . Nu vot i gudrības un iekšējās pilnveides augstākā pakāpe! Varbūt problēma ir sekojošajā - kā visaugstākās gudrības virsotnes un vispilnīgākā iekšējā mieru sasniegušajam nekļūt par cūku, bet turpināt palikt par cilvēku. Laikam tas nemaz tik viegli nav. Jāāā... dzīve nekad nav bez problēmām.